Sagatavotība Brexit: Eiropas Komisija pieņem galīgo “nevienošanās” ārkārtas tiesību aktu paketi attiecībā uz “Erasmus+” studentiem, sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumiem un ES budžetu
- ES un Apvienotās Karalistes jaunieši, kas 2019. gada 30. martā piedalās programmā “Erasmus +”, var turpināt uzturēšanos bez pārtraukuma;
- ES dalībvalstu iestādes, aprēķinot sociālos pabalstus, piemēram, pensijas, arī turpmāk ņems vērā apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Apvienotajā Karalistē;
- ES finansējuma saņēmēji Apvienotajā Karalistē turpinās saņemt maksājumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste turpina pildīt savas finansiālās saistības pret ES budžetu. Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķina starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.
Pesticīdi mūsu pārtikā: ko dara Parlaments, lai mūs pasargātu
Eiropieši ir nobažījušies par pesticīdu atlikām pārtikā un uz to iespējamo ietekmi uz veselību. Uzziniet, ko dara deputāti, lai pasargātu eiropiešus
Aptuveni 50% no pārtikas produktiem, ko pārbaudīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2016. gadā, tika konstatētas pesticīdu atlikas, 3,8% gadījumos pārsniedzot pieļauto normu. Eiropas Savienībā pesticīdi un to aktīvās vielas tiek rūpīgi uzraudzītas, bet pēdējos gados ir palielinājušās bažas par pesticīdu apstiprināšanas procedūru, it īpaši pēc neviennozīmīga lēmuma 2017. gadā atjaunot glifosāta apstiprinājuma atļauju.
Lai labāk aizsargātu iedzīvotāju veselību, Eiropas Parlaments vēlas konkrētas rīcības, kas uzlabos pesticīdu aprites pārvaldību un uzraudzību ES.
Sīkāk: Pesticīdi mūsu pārtikā: ko dara Parlaments, lai mūs pasargātu
Uzlaboti patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi: 4 priekšrocības, ko iegūs eiropieši
ES iekšienē robežas attiecībā uz iepirkšanos praksi pamazām izzūd. Eiropiešiem ir svarīgi zināt, ka viņi var paļauties uz augstiem drošuma standartiem visiem nozīmīgās jomās.
22. janvārī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) nobalsoja par ziņojuma projektu „ES patērētāju aizsardzības noteikumu labāka piemērošana un modernizācija”. Sagatavotais priekšlikums ir daļa no četru ES direktīvu pārskatīšanas paketes „Uz patērētājiem orientēts jauns kurss”.
Pārskatīšanas mērķis ir mazināt būtiskās atšķirības, kas pastāv starp ES valstīm, un risināt ar to saistītas problēmas. Jaunā vienošanās ir svarīgs solis patērētāju interesēs, lai nodrošinātu vienādas tiesības visiem ES iedzīvotājiem.
Likumdošanas projekts pastiprinās esošos pieejamos instrumentus un pasākumu arsenālu patērētāju aizsardzībai, ieviešot kolektīvu tiesisko aizsardzību un ieviešot iedarbīgākus sodus uzņēmumiem par patērētāju tiesību pārkāpumiem
Ziņojumā iekļautas jaunas pozīcijas un jomas, attiecībā uz kurām šobrīd ES nav regulējošo tiesību aktu, īpaši tas attiecas uz vidi tiešsaistē, kā arī produktu atšķirīgās kvalitātes jautājumiem.
Es esmu Eiropa: piedalies EP Instagram fotokonkursā
Piedalies EP Instagram fotokonkursā “Es esmu Eiropa’’ un laimē braucienu uz Eiropas Parlamenta “Atvērto durvju dienu” pasākumu Briselē.
4 mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Tev ir iespēja pierādīt, ka Eiropa esi Tu un es. Mēs visi kopā lemsim par to, kādā Eiropā dzīvosim turpmākos 5 gadus. Fotogrāfē ‘’Eiropas sejas’’, dalies ar fotogrāfijām savā “Instagram” kontā un laimē iespēju piedalīties Eiropas Parlamenta “Atvērto durvju dienās” 4. maijā Briselē.
Noteikumi Tev:
jādzīvo ES;
jābūt vismaz 18 gadus vecam;
jābūt reģistrētam Eiropas vēlēšanu platformā www.šoreizesbalsošu.eu;
Tev pieder publicēto fotogrāfiju autortiesības;
pārliecinies, ka Tev nav slēgts “Instagram” konts;
uzvaras gadījumā jābūt gatavam doties uz Briseli 2019. gada 4. maijā.
Kā piedalīties?
Dalies ar mums savās fotogrāfijās, kurās redzams Tu pats, viens vai vairāki cilvēki, Tavi draugi vai kāds Tev ļoti īpašs cilvēks - Tev ir brīvas izvēles iespēja. Neizmirsti saviem publicētajiem attēliem pievienot savu stāstu.
Fotogrāfijas publicē savā “Instagram” profilā izmantojot mirkļbirku #iameurope un neaizmirsti atzīmēt jeb ietagot @europeanparliament savās fotogrāfijās.
Pieteikšanās termiņš ir 2019. gada 1. aprīlis plkst. 12:00 pēc Centrāleiropas laika ( 13:00 pēc Latvijas laika).
Seši veiksmīgie uzvarētāji, piecus no kuriem izvēlēsimies mēs un vienu – mūsu sekotāji, tiks aicināti uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Parlamenta “Atvērto durvju dienu'' pasākumā.
Konkursa laikā Eiropas Parlamenta Instagram kontā tiks ievietotas labākās no esošām fotogrāfijām. Ņemot vērā, kura no šīm fotogrāfijām iegūs visvairāk sekotāju “patīk” jeb ‘’Like’’, tiks izvēlēts viens uzvarētājs.
6 uzvarētāju darbi, kopā ar citu konkursa dalībnieku labākajām fotogrāfijām, tiks izstādīti Eiropas Parlamentā Briselē 4. maijā, uz kurieni tiks ielūgti arī konkursa uzvarētāji.
Avots: Es esmu Eiropa: piedalies EP Instagram fotokonkursā
NVA aicina darba devējus līdz 15.janvārim pieteikties vajadzīgo darbinieku apmācībai
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju.
Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.
Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 15.janvārim.
Informācija - http://ejuz.lv/myd
“Eiro 5 gadi Latvijā”
2019. gadā ES valstu iedzīvotāji atzīmēs 20 gadus kopš eiro ieviešanas. Savukārt Latvija svinēs pirmos piecus gadus kopš pievienošanās eirozonai. Par godu tam Ek un tās priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, Rīgā, 2019. gada 7. un 8. janvārī, organizē augsta līmeņa konferenci “Eiro 5 gadi Latvijā.” Atgādinām, ka šodien, 19.12. ir pēdējā diena, kad mediju pārstāvji var pieteikt savu dalību šajā notikumā. Pieteikšanās rakstot elektroniski: conference@5yearswiththeeuro.eu vai zvanot pa tālruni +371 28314149. Ierobežotā vietu skaita dēļ konferencē varēs piedalīties tikai dalību pieteikušie un apstiprinājumu saņēmušie dalībnieki.
Konferencē piedalīsies: Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Burkhards Balcs (Burkhard Balz), Vācijas Federālās bankas valdes loceklis, Vladislavs Goranovs (Vladislav Goranov), Bulgārijas finanšu ministrs, Luiss de Gindoss (Luis de Guindos), ECB priekšsēdētāja vietnieks, Ardo Hansons (Ardo Hansson), Igaunijas Valsts bankas vadītājs, Boriss Vujčičs (Boris Vujčić), Horvātijas Valsts bankas vadītājs. Būtiska loma konferencē būs sociāliem partneriem un NVO pārstāvjiem, kuri aktīvi iestājās par eiro ieviešanu Latvijā. Plānots, ka piedalīsies Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš un citi. Tāpat konferencē piedalīsies arī eiro ieviešanas komanda, tai skaitā uzstāsies arī Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece un bijusī Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā un Sanita Bajāre, bijusī Pasaules Bankas valdes direktora vietniece un Finanšu ministrijas valsts sekretāre, un citi.
Notika konference “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”
Europe Direct Informācijas centrs Daugavpilī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi ceturtdien, 29.novembrī, rīkoja konferenci “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”, kur eksperti vienojās, ka jāceļ profesionālās izglītības prestižs, padarot attiecīgo nozari jauniešiem pievilcīgu, piesaistot topošos darbiniekus.
Arvien biežāk uzņēmēji saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādēļ nepieciešams meklēt efektīvus, ilgtermiņa risinājumus. Eksperti vienojās, ka svarīgs virziens ir nozaru cieša sadarbība ar izglītības iestādēm, tostarp profesionālajām, lai darba tirgus saņemtu tādus profesionāļus, pēc kuriem ir pieprasījums, kā arī mācības notiktu darba vidē, apgūstot praksē nepieciešamās iemaņas.
Uzņēmējiem sadarbībā ar izglītības iestādēm ir ikdienā jāstrādā kopā, lai nodrošinātu ciešu sasaisti starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, elastīgi reaģējot uz izmaiņām nozarē. Ir nozares, kas veiksmīgi šādā modelī strādā un uzrāda rezulātus, bet ir nozares, kurām vēl jāstrādā pie prestiža uzlabošanas, mainot sabiedrībā valdošos stereotipus. Ir jāturpina plaša un intensīva komunikācija ar jauniešiem, vecākiem un citiem iesaistītajiem.
Eksperti arī bija vienisprātis, ka profesionālai izglītībai ir jābūt drošam pakāpienam tālākai izglītībai. Tieši profesionālajai izglītībai ir jāspēj sagatavot jauniešus veiksmīgākām studijām profesionālās bakalauru programmās, tai pašā laikā dodot iespēju apgūt arodu un maksimāli ātri iekļauties darba dzīvē. LTRK uzskata, ka ir jāturpina skaidrot, ka profesionālās izglītības pievilcība ir studējošo izvēles brīvībā un dotajās iespējās. Tāpat būtiski un arvien aktuālāk kļūst iesaistīties mūžizglītības programmās.
Lai spētu novērtēt esošās sistēmas efektivitāti, jāspēj precīzāk novērtēt, cik profesionālo skolu absolventi strādā izvēlētajā nozarē, sasaistot personas izglītību ar Valsts Ieņēmuma dienesta datiem par darba vietu. Pašlaik, ņemot vērā profesionālo skolu pašnovērtēšanas aptaujas, aptuveni 60% absolventu turpina darbu konkrētajā nozarē. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piebilst: “profesionālā izglītība, mūžizglītība un pārkvalifikācija ir instrumenti, kuri uzņēmējiem būs jāizmanto arvien biežāk, lai risinātu darbaspēka trūkumu”.
Diskusijā “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” piedalījās Ilze Buligina un Alla Imanta, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālo un pieaugušo izglītības departamenta ekspertes Juris Guntis Vjakse, Projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” reģionālais eksperts, Inga Zemdega Grāpe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes locekle, Marina Isupova, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja, Ināra Ostrovska, PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore, Jurijs Kuklis, Tirdzniecības profesionāla vidusskolas direktors, Ingrīda Brokāne, PIKC Daugavpils tehnikums direktore, Inguna Kokina, PIKC Saules skolas direktore, Ilze Dzirkale, Ogres tehnikuma direktores vietniece izglītības jomā, Aļona Lukašenoka, Ogres tehnikuma Datorikas, elektronikas un administratīvā darba nodaļas vadītāja.
Daugavpils profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi ir pieprasīti visā Latvijā
29.novembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Europe Direct Informācijas centrs Daugavpilī sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi rīkoja konferenci „Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos (DVB)”. Eksperti, uzņēmēji un mācību iestāžu pārstāvji tikās, lai apspriestu situāciju profesionālās izglītības jomā un rastu jaunas sadarbības iespējas.
Vēl nesen profesionālās izglītības prestižs ir bijis visai zems, taču pašlaik situācija ir mainījusies. To ietekmēja gan pieprasījums darba tirgū, gan profesionālajā izglītībā ieguldāmais finansējums.
Darba devēji labprāt nodrošina praktiskās apmācības, jo tas palīdz atrisināt problēmu ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Liels pieprasījums pēc praktikantiem ir daudzās nozarēs. Pilsētas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi ir pieprasīti ne vien Daugavpilī, bet arī visā Latvijā.
Ļoti produktīvi apmācība pie darba devēja norit sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu servisa nozarē. Daugavpils Tirdzniecības skolai ir vairāk nekā 80 partneri, kas apmāca un pieņem darbā studentus..
Darba devēji veiksmīgi sadarbojas ar visām Daugavpils profesionālajām izglītības iestādēm, un tiek radīti visi nosacījumi, lai šī sadarbība kļūtu vēl ciešāka un produktīvāka.
Sižetu sagatavoja Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
KO MANĀ LABĀ DARA EIROPA?
Sākas balsojums par 2018. gada Eiropas Cilvēku Latvijā
GADA EIROPAS CILVĒKA LATVIJĀ tituls nu jau 21 gadu pēc kārtas tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem šajā gadā ir devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā. Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē biedrība Eiropas Kustība Latvijā. Balsojumā katru gadu piedalās vairāk nekā 10 000 balsotāju, tādējādi pasakot PALDIES tam cilvēkam, kurš darījis vairāk, nekā to prasa darba pienākumi. Balso: http://ejuz.lv/gadacilveks10
Kandidātus titulam 2018. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ aicinājām izvirzīt 2018. rudenī. Kandidāti ar lielāko balsu skaitu veido pretendentu TOP 10 (minēti alfabētiskā secībā pēc vārda pirmā burta). TOP 10 redzami gan sabiedriski aktīvi cilvēki, uzņēmēji, kultūras un politikas jomas pārstāvji. Izvirzot kandidātus, balsotāji ir pamatojuši, kāpēc tieši šim cilvēkam jākļūst par 2018. GADA EIROPAS CILVĒKU LATVIJĀ.
http://www.eiropaskustiba.lv/sakas-top-10-balsojums-par-2018-gada-eiropas-cilveku-latvija/
PROGRAMMAS “RADOŠĀ EIROPA” (2014.–2020. gads), Apakšprogramma “Kultūra”
Nenokavē un neatliec uz pēdējo brīdi!
Projektu iesniegšanas termiņš - 2018.gada 11.decembris.
Plašāka informācija par konkursu, tostarp konkursa vadlīnijas un cita
dokumentācija atrodama ŠEIT.
Eiropas Savienībā arvien palielinās pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem.
Eiropā ir liels pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem: 2016./2017. gadā tas sasniedza aptuveni 27 miljonus tonnu kopproteīna, savukārt ES saimnieciskās patstāvības rādītājs būtiski atšķiras atkarībā no proteīnu avota (piemēram, tas ir 79 % rapsim un 5 % sojai). Tā rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 miljonus tonnu kopproteīna, no tām 13 miljoni tonnu ir sojas proteīns. Tomēr vērojamas pozitīvas tendences: sojas audzēšanas platība ES kopš KLP 2013. gada reformas ir dubultojusies un sasniedz gandrīz vienu miljonu hektāru. Līdzīga situācija vērojama pākšaugu – zirņu, pupu, lēcu un aunazirņu – segmentā, jo kopš 2013. gada produkcijas apjomi ir gandrīz trīskāršojusies.
Šodien izpaltītajā EK ziņojumā aplūkota augu izcelsmes proteīnu (piemēram, rapšu sēklu, saulespuķu sēklu vai lēcu) piedāvājuma un pieprasījuma situācija ES, un pētīti veidi, kā nākotnē ekonomiski un vidiski saprātīgā veidā kāpināt proteīnaugu audzēšanas apmērus.
Investīciju plāns Eiropai – Junkera plāns – četrus gadus pēc tā uzsākšanas ir palīdzējis atjaunot ilgtspējīgu investīciju līmeni Eiropā.
Investīciju plāns ir pārsniedzis sākotnējo mērķi un prognozes un tagad ir mobilizējis investīcijas 360 miljardu eiro apmērā, turklāt divas trešdaļas no šīs summas ir privātie ieguldījumi. Sagaidāms, ka ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu varēs vieglāk piekļūt finansējumam. Aplēses rāda, ka ESIF līdz šim ir atbalstījis vairāk nekā 750 000 darbvietu, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks izveidoti 1,4 miljoni darbvietu, kas pozitīvi ietekmēs miljoniem Eiropas mājsaimniecību.
Eiropas Investīciju banka atzīmē 60 gadu jubileju
Eiropas
Investīciju banka ir Eiropas Savienības institūcija, kas izsniedz aizdevumus.
Kopš tās dibināšanas 1958. gadā banka ir palīdzējusi ES sasniegt mērķus
tādās jomās kā ekonomikas izaugsme, sociālais taisnīgums un attīstība. Tā iegulda mazajos uzņēmumos, inovācijā, infrastruktūrā un klimata projektos
visās ES dalībvalstīs, kā arī vairāk nekā 130 citās valstīs visā pasaulē.
Komisijas 2019. gada darba programma – solījumu izpilde un gatavošanās nākotnei
Katru gadu Komisija pieņem darba programmu, kurā izklāstīts pasākumu saraksts, ko paredzēts īstenot nākamajā gadā. Darba programma informē sabiedrību un likumdevējus par mūsu politisko apņemšanos nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, atsaukt vēl nepieņemtos priekšlikumus un pārskatīt spēkā esošos ES tiesību aktus. Šodien EK nākusi klajā ar darba programmu 2019. gadam.
Jāatzīmē, ka Komisija jau ir iesniegusi visus tiesību aktu priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu desmit Junkera vadītās Komisijas prioritātes. Kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi panākta vienošanās par aptuveni pusi no šiem priekšlikumiem, un vēl 20% priekšlikumu ir krietni pavirzījušies uz priekšu likumdošanas procesā. Prioritāte nākamajā gadā būs panākt “zaļo gaismu” pēc iespējas vairākiem vēl nepieņemtiem priekšlikumiem.
Komisija arī nāks klajā ar ierobežotu skaitu jaunu iniciatīvu, jo īpaši piedāvājot Eiropas iedzīvotājiem spēcīgu nākotnes perspektīvu. Tiks izvērtēti Investīciju plāna Eiropai rezultāti, virzīts koordinēts plāns mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā, iesniegts rīcības plāns attiecībā uz dezinformāciju un sniegti ieteikumi izveidot Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karšu reģistru. Tiks izvērtēti atlikušie šķēršļi vienotajam tirgum un izvirzītas idejas to novēršanai. Lai pabeigtu enerģētikas savienības izveidi un risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, tiks iesniegta stratēģija ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un ziņots par enerģētikas savienības stāvokli un rīcības plānu akumulatoru jomā.
Par šiem un vēl citiem darba programmas elementiem vairāk šī e-pasta pielikumā vai šeit :
Līdzeklis skolotājiem idejām nodarbībām par Eiropas kultūras mantojumu
2018. ir Eiropas Kultūras mantojuma gads, kas ir lieliska iespēja iepazīstināt arī bērnus un jauniešus par kopējā kultūras mantojuma vērtībām – kā literatūras, tā mākslas, kultūras pieminekļu, kā arī pārmantotām amatu prasmēm, mūziku un filmām, kuras mums patīk un kurās sevi atpazīstam.
Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Eiropas Komisija kopā ar partneriem strādā pie desmit ilgtermiņa iniciatīvām kultūras mantojumam. Viena no tām ir kultūras mantojums jauniešiem, kuras ietvaros sagatavots līdzeklis skolotājiem, kas piedāvā idejas stundām un projektiem, lai aicinātu skolēnus atklāt un būt saskarē ar savu kultūras mantojumu.
Līdzeklis stāsta par kultūras mantojuma konceptu, gan lokālā, gan Eiropas kontekstā, aicina atklāt dažādus kultūras mantojuma veidus, kā arī aicina domāt – kāpēc ir svarīgi novērtēt un aizsargāt kultūras mantojumu? Kas ir Eiropas kultūras mantojums un kāpēc tas ir kopīgs, neskatoties uz nacionālām robežām? Vai mēs varam veidot kopīgu nākotni, ceļot godā kultūras mantojumu?
Līdzeklis paredzēts visu priekšmetu skolotājiem, lai mācību procesā aktualizētu kultūras mantojumu. Aktivitātes veidotas 10-15 gadus veciem skolēniem. Līdzeklis sastāv no materiāla skolotājiem, divu stundu plāniem, sešpadsmit projektu idejām un tiešsaistes spēles. Tas ietver arī padomus skolēnu darbu publicēšanai un saites uz noderīgiem resursiem. To iespējams spēlēt pāros vai grupā skolotāja vadībā.
Palīglīdzeklis latviešu valodā
Spēle “Kultūras mantojuma detektīvi”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes par bērniem un jauniešiem nepieciešamajām zināšanām par kultūras mantojumu
Eiropas kultūras mantojuma gada pasākumu kalendārs Latvijā
Kopīgais paziņojums pēc augstākā līmeņa trīspusējās sociālo lietu sanāksmes
Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksme notiek divreiz gadā — pirms pavasara un rudens Eiropadomes sanāksmes. Tā ir iespēja konstruktīvai viedokļu apmaiņai starp Eiropas darba ņēmēju un darba devēju organizāciju vadītājiem, Eiropas Komisiju, Eiropadomi, ES valstu vai to valdību vadītājiem un nodarbinātības un sociālo lietu ministriem no valstīm, kuras ir pašreizējās un nākamās ES prezidentvalstis.
Šodien uzmanība tika
pievērsta konkurētspējas nostiprināšanai, ilgtspējīgu darbvietu radīšanai un
sociālajam taisnīgumam ES. Konkrētāk, dalībnieki apsprieda digitālās
revolūcijas potenciālu darba tirgos un ekonomikā, Eiropas
sociālo tiesību pīlāra izvēršanu, kā arī nākamo
ES ilgtermiņa budžetu, tostarp InvestEU, Eiropas Sociālo
fondu Plus un ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu.
Eiropas migrācijas tīkla (turpmāk - Tīkls) Latvijas kontaktpunkta augusta un septembra aktualitātes
Eiropas migrācijas tīkla (turpmāk - Tīkls) Latvijas kontaktpunkts aicina iepazīties ar augusta un septembra aktualitātēm, kuras ir sagatavotas sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) kolēģiem un ietver informāciju ne tikai par Tīkla aktualitātēm, bet arī par aktualitātēm Eiropas Savienībā un starptautiskās sadarbības aktivitātēm PMLP.
Eiropa būs rītdienas arhitekte
FOTO: SCANPIX
Kāds šobrīd ir kopējais stāvoklis Eiropas Savienībā (ES), kam jāpievērš uzmanība un kādā virzienā visām dalībvalstīm jāskatās nākotnē?
Septembra vidū Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstājās ar savu ikgadējo un pēdējo runu par stāvokli ES. “Eiropa nedrīkst būt starptautisko notikumu vērotāja vai komentētāja. Tai ir jābūt konstruktīvai dalībniecei, rītdienas pasaules
veidotājai un arhitektei,” uzsvēra Ž.K.Junkers, aicinot arī teikt ““nē” neveselīgam nacionālismam” un ““jā” apgaismotam patriotismam”. Galvenās Eiropas Komisijas vadītāja atziņas, runas uzsvari un norādes tālākam Eiropas ceļam
Informācija par jaunajiem ES programmas "Eiropa pilsoņiem" projektu iesniegšanas termiņiem 2019.-2020.gadam
ES programma "EIROPA PILSOŅIEM"
Eiropas Savienības programma „Eiropa pilsoņiem” ir radīta ar pārliecību, ka Eiropas Savienību veido tās pilsoņi. Ņemot vērā to, ka piederība Eiropai tiek uzskatīta par ļoti būtisku Eiropas integrācijas procesa stiprināšanas un aizsardzības elementu, Eiropas Komisija turpina veicināt Eiropas pilsoņu iesaisti visos kopienas dzīves procesos, dodot iespēju viņiem piedalīties tādas Eiropas veidošanā, kas būtu iedzīvotājiem vēl tuvāka.
Programmas mērķis ir tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, rosinot debates par Eiropas Savienībai aktuāliem jautājumiem vietējā, reģionālā un starptautiskā – dalībvalstu – līmenī. Radīt apstākļus, kas nodrošina iedzīvotājiem iespējas piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanas procesos, stiprināt solidaritāti Eiropas pilsoņu vidū, kā arī nodrošināt to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas, to biedri un jebkurš sabiedrības loceklis tiek iesaistīts Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē.
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra ir mainījusi datumus ES programmas "Eiropa pilsoņiem" projektu iesniegšanas termiņiem 2019.-2020.gadam.