ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums: Eiropas interešu aizsardzība, godīgas konkurences nodrošināšana un pastāvīga sadarbība savstarpējo interešu jomās
- Brīvās tirdzniecības nolīgums: jauna ekonomiskā un sociālā partnerība ar Apvienoto Karalisti
2. Jauna partnerība mūsu pilsoņu drošībai
* Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu izveido jaunu satvaru tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un civillietās. Tajā atzīts, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp valstu policiju un tiesu iestādēm, jo īpaši, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un terorismu un sauktu pie atbildības par tiem. Tas veido jaunas operatīvās spējas, ņemot vērā to, ka Apvienotajai Karalistei kā ārpus ES un Šengenas zonas esošai dalībniecei nebūs tādu pašu iespēju kā iepriekš. Sadarbību drošības jomā var apturēt, ja Apvienotā Karaliste pārkāpj savu apņemšanos arī turpmāk ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un nodrošināt tās izpildi valsts līmenī.
3. Horizontāls nolīgums par pārvaldību: sistēma, kas iztur laika pārbaudi
* Lai uzņēmumiem, patērētājiem un iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību, īpaša nodaļa par pārvaldību sniedz skaidrību par to, kā nolīgums darbosies un tiks kontrolēts. Ar to arī tiek izveidota kopīga Partnerības padome, kas nodrošinās nolīguma pareizu piemērošanu un interpretāciju un kurā apspriedīs visus radušos jautājumus.
* Saistoši izpildes un strīdu izšķiršanas mehānismi nodrošinās, ka tiek ievērotas uzņēmumu, patērētāju un privātpersonu tiesības. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ES un Apvienotajā Karalistē konkurē vienlīdzīgos konkurences apstākļos un izvairīsies no tā, ka kāda no pusēm izmanto savu regulatīvo autonomiju, lai piešķirtu negodīgas subsīdijas vai kropļotu konkurenci.
* Nolīguma pārkāpumu gadījumā abas puses var iesaistīties starpnozaru represijās. Šīs starpnozaru represijas attiecas uz visām ekonomiskās partnerības jomām.
No 7. novembra līdz pat nākamā gada augustam aicinām piedalīties orientēšanās spēlē un iepazīt Eiropu Rīgā!
No sestdienas, 7. novembra, līdz pat 2021. gada augustam aicinām ģimenes
un draugus, nelielās, draudzīgās un drošās 2 – 5 cilvēku komandās
piedalīties orientēšanās spēlē „Iepazīsti Eiropu Rīgā!” – atrast un
izzināt interesantas, ar Eiropu saistītas vietas galvaspilsētā.
“Iepazīsti Eiropu Rīgā” ir orientēšanās spēle gājējiem pilsētvidē, kurā
divu stundu laikā būs iespēja nokļūt interesantās, ar Eiropas Savienības
dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm saistītās vietās Rīgā.
Pildot radošus uzdevumus, piedzīvot, cik dažāda un tomēr vienota ir
Eiropas Savienības dalībvalstu vēsture, kultūra un tradīcijas. Kā ar
Eiropas Savienības fondu atbalstu Rīgas ēkas atjaunotas, siltinātas un
kļuvušas videi draudzīgākas? Vai zaļās un digitālās Eiropas idejas un
risinājumi satiekas Rīgā? Uzzini spēlē!
Ceļojuma datuma un laika izvēle ir dalībnieku ziņā – spēle pieejama 24
stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā – līdz pat 2021. gada 31. jūlijam.
Domā pirms dalies! #ThinkBeforeShare #PledgeToPause
Atpakaļ uz skolu!Atpakaļ uz universitāti! 2020
📝Ekspertu pietiekšanās līdz 6. novembrim: https://ej.uz/
Akcija norisināsies visā Latvijā no 2. novembra līdz 4. decembrim. Eksperti klātienē vai virtuāli vesosies kādā no skolām, kas ir pieteiktas dalībai akcijā, savā dzimtajā skolā vai arī apmeklēs jebkuru citu Latvijas izglītības iestādi pēc saviem ieskatiem.
Uzzini vairāk: www.esmaja.lv/
Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par ilgtermiņa redzējumu Eiropas lauku apvidu attīstībai ❗️
Sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 30.novembrim.
👉 Piedalies un izsaki savu viedokļi! 📣
Orientēšanās spēle “Eiropa manā pilsētā"
No 19. līdz 26. oktobrim, aicinot iepazīt Eiropas Savienības (ES) labos darbus savā apkārtnē, 11 Latvijas pilsētās notiks orientēšanās spēle “Eiropa manā pilsētā”. Laikā, kad nav iespējams doties ceļojumos ārpus Latvijas, Finanšu ministrija rosina labāk iepazīt Latviju un savu pilsētu, piedaloties orientēšanās spēlē “Eiropa manā pilsētā” un Cēsīs, Gulbenē, Madonā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Valmierā iepazīstoties ar objektiem, kas tapuši ar ES finansējuma atbalstu.
Spēlē varēs piedalīties divos veidos: lejupielādējot lietotni mobilajā ierīcē vai izdrukājot un aizpildot uzdevumu lapas. Spēlē varēs piedalīties komandas 2-6 cilvēku sastāvā, spēles laikā dalībniekiem jāapmeklē līdz 10 objekti pilsētā, kas saņēmuši ES fondu atbalstu, atbildot uz spēles jautājumiem.
Sīkāka informācija par orientēšanās spēles noteikumiem, balvām un spēles kontaktpunktiem katrā pilsētā – mājaslapā www.esfondi.lv/euinmyregion.
Spēles
laikā dalībnieki aicināti būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos
piesardzības pasākumus – ievērot 2 metru distanci un nedrūzmēties.
Spēles dalībnieki aicināti rūpīgi izvērtēt savu veselības stāvokli pirms
piedalīties spēlē un elpceļu infekcijas slimības pazīmju gadījumā
palikt mājās. Personas, kam apstiprināta Covid-19 infekcija un noteikta
izolācija, Covid-19 kontaktpersonas, kam ir pienākums ievērot mājas
karantīnu, un personas, kurām dēļ ārvalstu ceļojuma ir jāievēro
pašizolācija, nedrīkst piedalīties orientēšanās spēlē “Eiropa manā
pilsētā”.
Erudīcijas tests "Mana Eiropa.Mana nākotne"
Tests#EUGreenDeal un #StrongerTogether
ES mājas piedāvājums augstskolām – pasākumi un materiāli studijām
Arī šajā studiju gadā aicinām augstskolas iesaistīties Eiropas Savienības mājas (turpmāk – ES māja) Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, rīkotajos pasākumos un izglītojošās aktivitātēs, kā arī studiju procesā izmantot dažādus noderīgus Eiropas Parlamenta biroja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības izstrādātus materiālus.
PAPILDUS INFORMĀCIJAI: https://esmaja.lv/lv/aktualitates/es-majas-piedavajums-augstskolam-pasakumi-un-materiali-studijam
Runa par stāvokli Savienībā, kurā nosprauž kursu nākamajam gadam
Katru gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā, izvērtējot iepriekšējā gadā sasniegto un izklāstot prioritātes nākamajam gadam.
Priekšsēdētājs arī izklāsta, kā Komisija iecerējusi risināt Eiropas Savienības aktuālākās problēmas, un idejas attiecībā uz ES nākotnes veidošanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runu teiks 2020. gada 16. septembrī. Tai sekos plenārsēdes debates ar Eiropas Parlamenta deputātiem.
Eiropas zaļais kurss un ekonomikas atlabšana pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sekām
Jau no 2. septembra līdz pat festivāla noslēgumam ikviens tiek aicināts apmeklēt Virtuālo iespēju telpu - http://iespejutelpa.esmaja.lv Virtuālā iespēju telpa piedāvā interaktīvu video saturu, kurā tiek apskatītas un modelētas dažādas situācijas, kas skar ikvienu no mums – atkritumu šķirošana, klimata pārmaiņas, zaļāka saimniekošana, ilgtspējīga lauksaimniecība un ražošana, kā arī citas, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa politikas. Ikviens no mums saskaras ar šiem jautājumiem: saimniekosim zaļāk, bet vai tas nemaksās dārgāk? Inovatīva ražošana vai esošo uzņēmumu darba virzienu saglabāšana? Ko Eiropa un mēs kā eiropieši izvēlēsimies un darīsim, lai ekonomika atkal atlabtu, un mūsu dzīves kvalitāte uzlabotos? Virtuālā iespēju telpa iezīmē izvēļu dažādību un mudina domāt par to, cik daudz dažādu aspektu jāņem vērā, lai tuvotos izvirzītajam mērķim: Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu.
Diskusijā tiks apspriesta Eiropas zaļā kursa un Ekonomikas atveseļošanas plāna nozīme un ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku, klimata pārmaiņu izraisīto procesu iespējas un izaicinājumi, kā arī iespējas būt līdzdalīgiem klimatneitralitātes sasniegšanā un zaļas ekonomikas īstenošanā.
Diskusijā piedalās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks V. Dombrovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce, Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore L. Meņģelsone. Diskusiju moderēs TV personība K. Garklāva. Diskusijas skatītāji var uzdot savus jautājumus, tos iesniedzot elektroniski kā komentārus zem tiešraides loga Eiropas Komisijas pārstāvniecības Facebook lapā. Diskusija tiks translēta arī portālā www.delfi.lv un sarunu festivāla LAMPA pasākuma lapā.
Koronavīruss: Komisija ierosina SURE ietvaros sniegt finansiālu atbalstu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 dalībvalstīm
Eiropas Komisija ir iesniegusi Padomei lēmumu priekšlikumus, lai saskaņā ar SURE instrumentu 15 dalībvalstīm piešķirtu finansiālu atbalstu 81,4 miljardu eiro apmērā. SURE instruments ir svarīgs elements Komisijas visaptverošajā stratēģijā iedzīvotāju aizsardzībai un koronavīrusa pandēmijas graujošo sociālekonomisko seku mazināšanai. Tas ir viens no trim drošības tīkliem, par kuriem Eiropadome vienojās, lai aizsargātu darba ņēmējus, uzņēmumus un valstis.
Pasaules jauniešu prasmju diena
Šodien ir Pasaules jauniešu prasmju diena! #WorldYouthSkillsDay 🙌
Koronavīrusa krīzes dēļ 1 no 6 jauniešiem ir zaudējis darbu.
Šajos neierastajos apstākļos nepieciešams nekavējoties rīkoties, ieguldot jauniešu prasmju pilnveidē un radot jaunas iespējas apgūt šobrīd nepieciešamās prasmes, kas ļauj pārkvalificēties un pielāgoties darba tirgus vajadzībām.
Uzzini vairāk par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai: https://ec.europa.eu/commis…/presscorner/detail/…/ip_20_1196
Vēlme iegūt Eiropas Savienības aizsardzības identitāti ir ārkārtīgi pieaugusi līdz ar Lisabonas līguma izveidi, bet pirmsākumi meklējami Eiropas aizsardzības kopienas projektā.
Atspēkojam nepatiesības!
Ārkārtas pasākumi vīna nozares glābšanai
Bīstamu preču pārdošanu tirgū ātrās brīdināšanas sistēma
EK nāk klajā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi
Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī. Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts mūsu pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis par Latvijas ekonomikas prognozi: “Eiropas Komisijas (EK) vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.
Latvijas IKP dinamikas prognoze šogad un nākamgad ir labāka nekā vidēji ES un eirozonā. ES kopumā tiek prognozēta 8,3% recesija, bet nākošgad - 5,8% izaugsme.
EK prognozē, ka gada otrajā pusē gaidāma Eiropas ekonomikas atkopšanās, taču jāuzsver, ka kopējā ekonomikas dinamika būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks pārvarēta COVID19 pandēmija, un cik strauji varēs atcelt dalībvalstīs noteiktos ierobežojošos pasākumus.
Runājot par ES ekonomikas izaugsmi 2021.gadā, būtiski ir pēc iespējas ātrāk panākt ES dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākošajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai.”
Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.
Eiropas nākotne
Plašāk: http://epfacebook.eu/brifings
Intervija ar Valdi Dombrovski
Tiesa, ir arī daudz nezināmā – par to, kā un uz kādiem nosacījumiem 750 miljardus eiro lielo atbalsta fondu sadalīt. Ko iegūtu Latvija un kam tieši būtu paredzēts Eiropas Komisijas atbalsts – jautāsim EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.
Valsts atbalsts – Komisija apstiprina fonda izveidi Latvijā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu 100 miljonu eiro apmērā koronavīrusa skartiem lieliem uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums
Komisija priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Šā Latvijas fonda mērķis ir piesaistīt likviditātes un kapitāla atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums; tas tiks panākts, šajos grūtajos laikos atvieglinot šiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam.Shēma jo īpaši nodrošina to, ka par publisko finansējumu, kas tiek ieguldīts kopā ar privāto finansējumu, tiek saņemta pietiekama atlīdzība par risku, kuru uzņemas nodokļu maksātāji, ka ir paredzēti stimuli pēc iespējas ātrāk izbeigt valsts līdzdalību un ka atbalsts ir saistīts ar vairākiem nosacījumiem, tostarp ar aizliegumu izmaksāt dividendes un prēmijas, kā arī citiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus.Mēs turpinām cieši sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot laicīgi, koordinēti un efektīvi saskaņā ar ES noteikumiem.”