Pasaules jauniešu prasmju diena
Šodien ir Pasaules jauniešu prasmju diena! #WorldYouthSkillsDay 🙌
Koronavīrusa krīzes dēļ 1 no 6 jauniešiem ir zaudējis darbu.
Šajos neierastajos apstākļos nepieciešams nekavējoties rīkoties, ieguldot jauniešu prasmju pilnveidē un radot jaunas iespējas apgūt šobrīd nepieciešamās prasmes, kas ļauj pārkvalificēties un pielāgoties darba tirgus vajadzībām.
Uzzini vairāk par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai: https://ec.europa.eu/commis…/presscorner/detail/…/ip_20_1196
Vēlme iegūt Eiropas Savienības aizsardzības identitāti ir ārkārtīgi pieaugusi līdz ar Lisabonas līguma izveidi, bet pirmsākumi meklējami Eiropas aizsardzības kopienas projektā.
Atspēkojam nepatiesības!
Ārkārtas pasākumi vīna nozares glābšanai
Bīstamu preču pārdošanu tirgū ātrās brīdināšanas sistēma
EK nāk klajā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi
Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī. Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts mūsu pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis par Latvijas ekonomikas prognozi: “Eiropas Komisijas (EK) vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.
Latvijas IKP dinamikas prognoze šogad un nākamgad ir labāka nekā vidēji ES un eirozonā. ES kopumā tiek prognozēta 8,3% recesija, bet nākošgad - 5,8% izaugsme.
EK prognozē, ka gada otrajā pusē gaidāma Eiropas ekonomikas atkopšanās, taču jāuzsver, ka kopējā ekonomikas dinamika būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks pārvarēta COVID19 pandēmija, un cik strauji varēs atcelt dalībvalstīs noteiktos ierobežojošos pasākumus.
Runājot par ES ekonomikas izaugsmi 2021.gadā, būtiski ir pēc iespējas ātrāk panākt ES dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākošajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai.”
Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.
Eiropas nākotne
Plašāk: http://epfacebook.eu/brifings
Intervija ar Valdi Dombrovski
Tiesa, ir arī daudz nezināmā – par to, kā un uz kādiem nosacījumiem 750 miljardus eiro lielo atbalsta fondu sadalīt. Ko iegūtu Latvija un kam tieši būtu paredzēts Eiropas Komisijas atbalsts – jautāsim EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.
Valsts atbalsts – Komisija apstiprina fonda izveidi Latvijā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu 100 miljonu eiro apmērā koronavīrusa skartiem lieliem uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums
Komisija priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Šā Latvijas fonda mērķis ir piesaistīt likviditātes un kapitāla atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums; tas tiks panākts, šajos grūtajos laikos atvieglinot šiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam.Shēma jo īpaši nodrošina to, ka par publisko finansējumu, kas tiek ieguldīts kopā ar privāto finansējumu, tiek saņemta pietiekama atlīdzība par risku, kuru uzņemas nodokļu maksātāji, ka ir paredzēti stimuli pēc iespējas ātrāk izbeigt valsts līdzdalību un ka atbalsts ir saistīts ar vairākiem nosacījumiem, tostarp ar aizliegumu izmaksāt dividendes un prēmijas, kā arī citiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus.Mēs turpinām cieši sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot laicīgi, koordinēti un efektīvi saskaņā ar ES noteikumiem.”
Gaisa piesārņojums: lielākā daļa ES dalībvalstu nav uz pareizā ceļa, lai līdz 2030. gadam samazinātu gaisa piesārņojumu un ar to saistīto ietekmi uz veselību
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais ES Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs sacīja: “Šā ziņojuma vēstījums ir skaidrs. Visā Eiropā pārāk daudzus iedzīvotājus vēl joprojām apdraud gaiss, ko viņi elpo. Lai pazeminātu piesārņojumu daudzās dalībvalstīs un samazinātu emisijas gaisā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, transportā un enerģētikā, vajadzīgi efektīvāki pasākumi. Šobrīd ir īstais laiks šādām pārmaiņām: ieguldījumi tīrākā gaisā ir ieguldījumi iedzīvotāju veselībā un klimatā, un tas ir stimuls, kas vajadzīgs mūsu ekonomikas atlabšanai. Tāda domu gaita ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un šādi apsvērumi ir tieši tas, kas vajadzīgs videi.”
Konkurence – Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par paziņojumu par tirgus definīciju
Eiropas Komisija šodien ir publicējusi sabiedrisko apspriešanu par ES konkurences tiesībās izmantoto paziņojumu par tirgus definīciju. Atklātā anketa palīdzēs Komisijai izvērtēt minēto paziņojumu, lai novērtētu, vai tas jāatjaunina. Ieinteresētās personas līdz 2020. gada 9. oktobrim var iesniegt savu viedokli un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā.
Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere sacīja: “ES konkurences noteikumiem arī turpmāk jābūt piemērotiem pasaulei, kura strauji mainās un kļūst arvien digitālāka. Paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegta svarīga informācija uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, palīdzot tiem saprast Komisijas pieeju attiecībā uz to, kā tirgus darbojas. Ir svarīgi, lai Komisijas sniegtie norādījumi būtu atjaunināti un lai tajos būtu izklāstīta skaidra, konsekventa un viegli pielietojama pieeja, kā definēt tirgu. Mēs vēlamies atvērtu dialogu un viedokļu apmaiņu ar visām ieinteresētajām personām, kas ļautu Komisijai izprast iespējamās bažas par izmantotajām definīcijām attiecībā uz tirgus darbību, kā arī to, vai paziņojums ir jāatjaunina.”
Komisija pieņem balto grāmatu par ārvalstu subsīdijām vienotajā tirgū
Stratēģija attiecībā uz koronavīrusa vakcīnām
• nodrošināt vakcīnu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu;
• nodrošināt dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ātru piekļuvi vakcīnām, vienlaikus vadot globālos solidaritātes centienus;
• pēc iespējas ātrāk nodrošināt taisnīgu piekļuvi vakcīnai par pieņemamu cenu.
ES stratēģija balstās uz diviem pīlāriem:
• nodrošināt vakcīnu ražošanu ES un to pietiekamu piegādi dalībvalstīm, noslēdzot cerības pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu. Papildus šādiem līgumiem pastāv iespēja darīt pieejamu papildu finansējumu un citus atbalsta veidus;
• pielāgot ES tiesisko regulējumu pašreizējai steidzamības situācijai un izmantot regulatīvo elastību, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību, vienlaikus saglabājot vakcīnu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartus.
Tāpat Komisija ir izveidojusi tiešsaistes vietni, kurā ikvienam iespējams iepazīties ar stratēģijas apsvērumiem, pamatojumu detalizēti, izpētīt dažādus faktus, dokumentus, uzzināt vairāk par globālo cīņu ar koronavīrusu: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/health/coronavirus-response/public-health/coronavirus-vaccines-strategy_lv
Pretmonopola politika – Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par iespējamu jaunu konkurences rīku
Eiropas Komisija šodien publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu un uzsāka sabiedrisko apspriešanu, aicinot izteikt viedokļus par iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt strukturālas konkurences problēmas. Ieinteresētās personas var iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim.
Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Pasaule strauji mainās, un ir svarīgi, ka konkurences noteikumi būtu piemēroti šīm pārmaiņām. Mūsu noteikumos iestrādātais elastīgums ļauj mums risināt daudzus un dažādus pret konkurenci vērstās rīcības gadījumus tirgos. Tomēr mēs redzam, ka pastāv konkrēti strukturāli riski konkurencei, piemēram, manipulācijas tirgos, un tās pašreizējie noteikumi nerisina. Mēs vēlamies uzklausīt ieinteresēto personu viedokļus, lai izpētītu iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt šādas strukturālas konkurences problēmas, nodrošinot taisnīgus un konkurētspējīgus tirgus visās ekonomikas nozarēs.”
Nākamie soļi
Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām no publiskā un privātā sektora, tai skaitā konkurences iestādēm un valdības struktūrām, akadēmiskajām aprindām, kā arī praktizējošiem juristiem un ekonomistiem. Interesenti ir aicināti iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim, darot to jebkurā oficiālajā ES valodā. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem ir plānots iesniegt tiesību akta priekšlikumu 2020. gada 4. ceturksnī.
Plašāka
informācija šī e-pasta pielikumā vai šeit: https://ej.uz/pretmonopols
Eiropas pilsoņu balva 2020
Eiropas eksāmena 2020 balvu izlozes ieraksts
Eiropas Savienības paveiktais cīņā ar Covid-19 izraisīto krīzi
1. Robežas
Lai ierobežotu #Covid19 izplatīšanos, ES ir slēgusi savas ārējās robežas neobligātiem braucieniem, vienlaikus nodrošinot preču apriti, kā arī nepārtrauktu medicīnas & aizsardzības līdzekļu piegādi.
Latvija kopš pandēmijas sākuma savas robežas ar ES dalībvalstīm nav slēgusi, atvieglojot gan preču kustību, gan mūsu kaimiņvalstu valstspiederīgo nokļūšanu savās mītnes zemēs. Latvijā robežu šķērsošanas laiki un procedūras, tostarp – “zaļie koridori”, ir atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām.
2. Medicīniskais aprīkojums
Kamēr miljoniem ārstu, medicīnas māsu un aprūpes darbinieku cīnās pret Covid-19, ES nodrošina valstīm ātru piekļuvi nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam, kas palīdz glābt dzīvības.
Latvija piedalās visos kopīgajos ES iepirkumos, un līdz šim Latvijā sagādātas medicīniskā aprīkojuma rezerves (maskas u.tml.) vienam mēnesim.
3. Vakcīna
Eiropas Savienība finansē 18 pētniecības projektus un 151 pētniecības grupu visā Eiropā, kas strādā 24 stundas diennaktī, lai izstrādātu vakcīnu pret Covid-19.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kas kopā ar partneriem iesaistījies vakcīnas pret Covid-19 radīšanā, pētniecībai un attīstībai saņēmis dāsnu atbalstu no ES fondiem, Apvārsnis 2020, ERA-NET un citām programmām.
Izstāde “Eiropa un eiropieši no 1950. gada līdz mūsdienām”
Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmana pirms 70 gadiem, 1950. gada 9.maijā, sagatavotā deklarācija saturēja kodolīgu, taču spēcīgu paziņojumu. Tieši šī deklarācija aizsāka Eiropas integrācijas procesu, kas sākotnēji paredzēja kopīgu Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanu.
Izstāde “Eiropa un eiropieši no 1950. gada līdz mūsdienām” ir veidota, lai parādītu Šumana deklarācijas nozīmīgumu Eiropas integrācijas procesā, stimulētu pārdomas par tās nozīmi šodienas Eiropā un veicinātu diskusiju par Eiropas vēsturi un nākotni. Izstādes veidotāji, Eiropas Savienības vēstures arhīvs, aicina vērot vēstures procesus no diviem atsevišķiem, taču savstarpēji saistītiem skatupunktiem.
Viena izstādes daļa ļauj mums ieskatīties nozīmīgākajos politiskajos, sociālajos, ekonomiskajos un kultūras notikumos Eiropā pēdējo 70 gadu laikā. Savukārt izstādes otrās daļas centrā ir cilvēki, kas ir bijuši iesaistīti Eiropas integrācijas procesā vai kurus tas ir ietekmējis. Viņi dalās ar savām pārdomām, ko nozīmē būt eiropietim toreiz un tagad.
Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti.
Šūmana deklarācija nav zaudējusi aktualitāti arī šodien - laikā, kad visa pasaule cīnās ar COVID-19 pandēmiju, solidaritāte un savstarpējs atbalsts ir Eiropas Savienības vadmotīvs.
Šumana deklarācijas gadadienu nu jau vairāk kā 25 gadus svinam kā Eiropas dienu.
Izstādē apkopots bagātīgs vēsturiskais materiāls, kas ir papildināts ar multimediju iespējām – izmantojot QR kodus, kas ļauj apskatīt vai noklausīties video un audio materiālus.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība piedāvā iepazīties ar izstādi latviešu valodā, savukārt izstāde angļu valodā tiešsaistē pieejama sākot ar Eiropas dienu, 9.maiju, Eiropas Savienības vēstures arhīva tīmekļa vietnē www.schuman70.eui.eu. Ar izstādes materiāliem arī citās ES oficiālajās valodās var iepazīties šeit.
Eiropas eksāmenu šogad nokārtoja 30 086 dalībnieki
Kārtojot Eiropas eksāmenu, dalībnieki atzīmē savu dzīvesvietu, tāpēc zinām, ka 15 258 Eiropas eksāmena dalībnieki nāk no Republikas nozīmes pilsētām, no novadiem ir piedalījušies 14 828 dalībnieku.
Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad daudz aktīvāki ir bijuši pieaugušie, par 10% apsteidzot skolēnus – 55% no visiem Eiropas eksāmena dalībniekiem ir pieaugušie.
Eiropas eksāmenā iegūtais rezultāts tiek izteikts punktos, vidēji 5% no visiem Eiropas eksāmena dalībniekiem ir ieguvuši maksimālo punktu skaitu – 50 punktus.
Sīkāk analizējot dalībniekus un iegūto punktu skaitu:
5.- 6.klašu grupā Eiropas eksāmenā piedalījās 3205 skolēni, no tiem 50 punktus iegūst 441 skolēns.
7.-9.klašu grupā Eiropas eksāmenā piedalījās 5992 skolēni, no tiem 50 punktus iegūst 478 skolēni.
Vidusskolas grupā Eiropas eksāmenā piedalījās 4295 skolēni, no tiem 50 punktus iegūst 130 skolēni.
Pieaugušie varēja izvēlēties jautājumu grūtības pakāpi – viegli jautājumi, vidēji jautājumi, grūti jautājumi.
Vieglos jautājumus izvēlējās 6302 dalībnieki, no tiem 50 punktus iegūst 298 dalībnieki.
Vidējas grūtības pakāpes jautājumus izvēlējās 7798 dalībnieki, no tiem 50 punktus iegūst 188 dalībnieki.
Grūtāko jautājumu grupu izvēlējās 2494 dalībnieki, no tiem 50 punktus iegūst 22 dalībnieki.
Papildus informācija šeit