Erudīcijas tests "Mana Eiropa.Mana nākotne"
Tests#EUGreenDeal un #StrongerTogether
ES mājas piedāvājums augstskolām – pasākumi un materiāli studijām
Arī šajā studiju gadā aicinām augstskolas iesaistīties Eiropas Savienības mājas (turpmāk – ES māja) Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, rīkotajos pasākumos un izglītojošās aktivitātēs, kā arī studiju procesā izmantot dažādus noderīgus Eiropas Parlamenta biroja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības izstrādātus materiālus.
PAPILDUS INFORMĀCIJAI: https://esmaja.lv/lv/aktualitates/es-majas-piedavajums-augstskolam-pasakumi-un-materiali-studijam
Runa par stāvokli Savienībā, kurā nosprauž kursu nākamajam gadam
Katru gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā, izvērtējot iepriekšējā gadā sasniegto un izklāstot prioritātes nākamajam gadam.
Priekšsēdētājs arī izklāsta, kā Komisija iecerējusi risināt Eiropas Savienības aktuālākās problēmas, un idejas attiecībā uz ES nākotnes veidošanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runu teiks 2020. gada 16. septembrī. Tai sekos plenārsēdes debates ar Eiropas Parlamenta deputātiem.
Eiropas zaļais kurss un ekonomikas atlabšana pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sekām
Jau no 2. septembra līdz pat festivāla noslēgumam ikviens tiek aicināts apmeklēt Virtuālo iespēju telpu - http://iespejutelpa.esmaja.lv Virtuālā iespēju telpa piedāvā interaktīvu video saturu, kurā tiek apskatītas un modelētas dažādas situācijas, kas skar ikvienu no mums – atkritumu šķirošana, klimata pārmaiņas, zaļāka saimniekošana, ilgtspējīga lauksaimniecība un ražošana, kā arī citas, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa politikas. Ikviens no mums saskaras ar šiem jautājumiem: saimniekosim zaļāk, bet vai tas nemaksās dārgāk? Inovatīva ražošana vai esošo uzņēmumu darba virzienu saglabāšana? Ko Eiropa un mēs kā eiropieši izvēlēsimies un darīsim, lai ekonomika atkal atlabtu, un mūsu dzīves kvalitāte uzlabotos? Virtuālā iespēju telpa iezīmē izvēļu dažādību un mudina domāt par to, cik daudz dažādu aspektu jāņem vērā, lai tuvotos izvirzītajam mērķim: Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu.
Diskusijā tiks apspriesta Eiropas zaļā kursa un Ekonomikas atveseļošanas plāna nozīme un ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku, klimata pārmaiņu izraisīto procesu iespējas un izaicinājumi, kā arī iespējas būt līdzdalīgiem klimatneitralitātes sasniegšanā un zaļas ekonomikas īstenošanā.
Diskusijā piedalās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks V. Dombrovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce, Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore L. Meņģelsone. Diskusiju moderēs TV personība K. Garklāva. Diskusijas skatītāji var uzdot savus jautājumus, tos iesniedzot elektroniski kā komentārus zem tiešraides loga Eiropas Komisijas pārstāvniecības Facebook lapā. Diskusija tiks translēta arī portālā www.delfi.lv un sarunu festivāla LAMPA pasākuma lapā.
Koronavīruss: Komisija ierosina SURE ietvaros sniegt finansiālu atbalstu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 dalībvalstīm
Eiropas Komisija ir iesniegusi Padomei lēmumu priekšlikumus, lai saskaņā ar SURE instrumentu 15 dalībvalstīm piešķirtu finansiālu atbalstu 81,4 miljardu eiro apmērā. SURE instruments ir svarīgs elements Komisijas visaptverošajā stratēģijā iedzīvotāju aizsardzībai un koronavīrusa pandēmijas graujošo sociālekonomisko seku mazināšanai. Tas ir viens no trim drošības tīkliem, par kuriem Eiropadome vienojās, lai aizsargātu darba ņēmējus, uzņēmumus un valstis.
Pasaules jauniešu prasmju diena
Šodien ir Pasaules jauniešu prasmju diena! #WorldYouthSkillsDay 🙌
Koronavīrusa krīzes dēļ 1 no 6 jauniešiem ir zaudējis darbu.
Šajos neierastajos apstākļos nepieciešams nekavējoties rīkoties, ieguldot jauniešu prasmju pilnveidē un radot jaunas iespējas apgūt šobrīd nepieciešamās prasmes, kas ļauj pārkvalificēties un pielāgoties darba tirgus vajadzībām.
Uzzini vairāk par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai: https://ec.europa.eu/commis…/presscorner/detail/…/ip_20_1196
Vēlme iegūt Eiropas Savienības aizsardzības identitāti ir ārkārtīgi pieaugusi līdz ar Lisabonas līguma izveidi, bet pirmsākumi meklējami Eiropas aizsardzības kopienas projektā.
Atspēkojam nepatiesības!
Ārkārtas pasākumi vīna nozares glābšanai
Bīstamu preču pārdošanu tirgū ātrās brīdināšanas sistēma
EK nāk klajā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi
Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī. Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts mūsu pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis par Latvijas ekonomikas prognozi: “Eiropas Komisijas (EK) vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.
Latvijas IKP dinamikas prognoze šogad un nākamgad ir labāka nekā vidēji ES un eirozonā. ES kopumā tiek prognozēta 8,3% recesija, bet nākošgad - 5,8% izaugsme.
EK prognozē, ka gada otrajā pusē gaidāma Eiropas ekonomikas atkopšanās, taču jāuzsver, ka kopējā ekonomikas dinamika būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks pārvarēta COVID19 pandēmija, un cik strauji varēs atcelt dalībvalstīs noteiktos ierobežojošos pasākumus.
Runājot par ES ekonomikas izaugsmi 2021.gadā, būtiski ir pēc iespējas ātrāk panākt ES dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākošajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai.”
Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.
Eiropas nākotne
Plašāk: http://epfacebook.eu/brifings
Intervija ar Valdi Dombrovski
Tiesa, ir arī daudz nezināmā – par to, kā un uz kādiem nosacījumiem 750 miljardus eiro lielo atbalsta fondu sadalīt. Ko iegūtu Latvija un kam tieši būtu paredzēts Eiropas Komisijas atbalsts – jautāsim EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.
Valsts atbalsts – Komisija apstiprina fonda izveidi Latvijā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu 100 miljonu eiro apmērā koronavīrusa skartiem lieliem uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums
Komisija priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Šā Latvijas fonda mērķis ir piesaistīt likviditātes un kapitāla atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums; tas tiks panākts, šajos grūtajos laikos atvieglinot šiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam.Shēma jo īpaši nodrošina to, ka par publisko finansējumu, kas tiek ieguldīts kopā ar privāto finansējumu, tiek saņemta pietiekama atlīdzība par risku, kuru uzņemas nodokļu maksātāji, ka ir paredzēti stimuli pēc iespējas ātrāk izbeigt valsts līdzdalību un ka atbalsts ir saistīts ar vairākiem nosacījumiem, tostarp ar aizliegumu izmaksāt dividendes un prēmijas, kā arī citiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus.Mēs turpinām cieši sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot laicīgi, koordinēti un efektīvi saskaņā ar ES noteikumiem.”
Gaisa piesārņojums: lielākā daļa ES dalībvalstu nav uz pareizā ceļa, lai līdz 2030. gadam samazinātu gaisa piesārņojumu un ar to saistīto ietekmi uz veselību
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais ES Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs sacīja: “Šā ziņojuma vēstījums ir skaidrs. Visā Eiropā pārāk daudzus iedzīvotājus vēl joprojām apdraud gaiss, ko viņi elpo. Lai pazeminātu piesārņojumu daudzās dalībvalstīs un samazinātu emisijas gaisā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, transportā un enerģētikā, vajadzīgi efektīvāki pasākumi. Šobrīd ir īstais laiks šādām pārmaiņām: ieguldījumi tīrākā gaisā ir ieguldījumi iedzīvotāju veselībā un klimatā, un tas ir stimuls, kas vajadzīgs mūsu ekonomikas atlabšanai. Tāda domu gaita ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un šādi apsvērumi ir tieši tas, kas vajadzīgs videi.”
Konkurence – Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par paziņojumu par tirgus definīciju
Eiropas Komisija šodien ir publicējusi sabiedrisko apspriešanu par ES konkurences tiesībās izmantoto paziņojumu par tirgus definīciju. Atklātā anketa palīdzēs Komisijai izvērtēt minēto paziņojumu, lai novērtētu, vai tas jāatjaunina. Ieinteresētās personas līdz 2020. gada 9. oktobrim var iesniegt savu viedokli un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā.
Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere sacīja: “ES konkurences noteikumiem arī turpmāk jābūt piemērotiem pasaulei, kura strauji mainās un kļūst arvien digitālāka. Paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegta svarīga informācija uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, palīdzot tiem saprast Komisijas pieeju attiecībā uz to, kā tirgus darbojas. Ir svarīgi, lai Komisijas sniegtie norādījumi būtu atjaunināti un lai tajos būtu izklāstīta skaidra, konsekventa un viegli pielietojama pieeja, kā definēt tirgu. Mēs vēlamies atvērtu dialogu un viedokļu apmaiņu ar visām ieinteresētajām personām, kas ļautu Komisijai izprast iespējamās bažas par izmantotajām definīcijām attiecībā uz tirgus darbību, kā arī to, vai paziņojums ir jāatjaunina.”
Komisija pieņem balto grāmatu par ārvalstu subsīdijām vienotajā tirgū
Stratēģija attiecībā uz koronavīrusa vakcīnām
• nodrošināt vakcīnu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu;
• nodrošināt dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ātru piekļuvi vakcīnām, vienlaikus vadot globālos solidaritātes centienus;
• pēc iespējas ātrāk nodrošināt taisnīgu piekļuvi vakcīnai par pieņemamu cenu.
ES stratēģija balstās uz diviem pīlāriem:
• nodrošināt vakcīnu ražošanu ES un to pietiekamu piegādi dalībvalstīm, noslēdzot cerības pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu. Papildus šādiem līgumiem pastāv iespēja darīt pieejamu papildu finansējumu un citus atbalsta veidus;
• pielāgot ES tiesisko regulējumu pašreizējai steidzamības situācijai un izmantot regulatīvo elastību, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību, vienlaikus saglabājot vakcīnu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartus.
Tāpat Komisija ir izveidojusi tiešsaistes vietni, kurā ikvienam iespējams iepazīties ar stratēģijas apsvērumiem, pamatojumu detalizēti, izpētīt dažādus faktus, dokumentus, uzzināt vairāk par globālo cīņu ar koronavīrusu: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/health/coronavirus-response/public-health/coronavirus-vaccines-strategy_lv
Pretmonopola politika – Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par iespējamu jaunu konkurences rīku
Eiropas Komisija šodien publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu un uzsāka sabiedrisko apspriešanu, aicinot izteikt viedokļus par iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt strukturālas konkurences problēmas. Ieinteresētās personas var iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim.
Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Pasaule strauji mainās, un ir svarīgi, ka konkurences noteikumi būtu piemēroti šīm pārmaiņām. Mūsu noteikumos iestrādātais elastīgums ļauj mums risināt daudzus un dažādus pret konkurenci vērstās rīcības gadījumus tirgos. Tomēr mēs redzam, ka pastāv konkrēti strukturāli riski konkurencei, piemēram, manipulācijas tirgos, un tās pašreizējie noteikumi nerisina. Mēs vēlamies uzklausīt ieinteresēto personu viedokļus, lai izpētītu iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt šādas strukturālas konkurences problēmas, nodrošinot taisnīgus un konkurētspējīgus tirgus visās ekonomikas nozarēs.”
Nākamie soļi
Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām no publiskā un privātā sektora, tai skaitā konkurences iestādēm un valdības struktūrām, akadēmiskajām aprindām, kā arī praktizējošiem juristiem un ekonomistiem. Interesenti ir aicināti iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim, darot to jebkurā oficiālajā ES valodā. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem ir plānots iesniegt tiesību akta priekšlikumu 2020. gada 4. ceturksnī.
Plašāka
informācija šī e-pasta pielikumā vai šeit: https://ej.uz/pretmonopols
Eiropas pilsoņu balva 2020
